Notikumu vieta: Krodziņš zem Imantas tilta, toreiz saucās Nota Bene, tā teikt atceries un piefiksē visu !
Tūkstoš deviņi simti deviņdesmit trešais gads, vēls rudens, tajā laikā piestrādāju par viesmīli kādā krogā , kas bija izslavēts tā laika „mafiozo” struktūru, reketieru, suteneru, slepkavnieku, dažādu dīvaiņu, ielasmeitu un citu radību iemīļots. Kafejnīcā apsardzes nebija!
Bija rāms darba dienas vakars, kā parasts šajā laikā viesu krogā nebija un mēs ar kolēģi cīnījāmies par muzikālo noformējumu kafejnīcā … (es liku The Prodigy , bet kolēģis Depeche Mode, bet tas uz lietu neattiecās, kaut gan varbūt zināmas vibrācijas visumā arī radīja).
Un tā mēs garlaicībā ņēmāmies, kamēr ieradās viesi … Divi „subjekti”, vīrietis sporta biksēs ar Reebok Pump sporta kurpēm kājās (tādas Rīgā tajā laikā dabūt vēl nevarēja), ādas jaciņā un Chicago Buls vējjakā ar kapuci, gandrīz plika galva un tumšas acis, pavadone, kas zīmīgi, bija par galvas tiesu garāka nekā viņas partneris, nercādas kažociņā līdz potītēm, gariem blondiem matiem un, kas zīmīgi …. ar pelēku sporta tērpu apakšā, kājās Adidas sporta apavi … Šis lieliskais duets, lēnām ienāca krogā, apsēdās pie galda un pasauca viesmīli, mani tobiš. Runājām mēs divatā ar dīvaino vīriņu, pavadone visa vakara garumā neizdvesa ne skaņas (pat savā starpā nesarunājās).
Tika pasūtīti ēdieni. ….Tā teikt - te nu ‘sviests’ ieņēma zemo startu.
Ēdieni tika pasūtīti dažādi un visi atsevišķi katrs savā traukā un šķīvī, vistas fileja atsevišķi, kartupeļi frī atsevišķi utt nav pat vērts uzskaitīt, tālāk sekoja ieturēšanās , taču novākt netīros traukus nedrīkstēja, jo visam ir jābūt uz galda, tikai viņam zināmu īpašo apsvērumu dēļ, nu labi neies jau tielēties … lai sēž …
Tad sekoja pasūtījums pēc kafijas un alkohola, tajā brīdī bija jānovāc trauki, jo ‘īpašais apsvērums‘ bija beidzies. ES tiku pieaicināts pie galda, un viesis teica (sarunājāmies mēs krieviski protams):
- Izvēlies sev jebkuru dzērienu uz mana rēķina, gribu ar tevi parunāt
Kolēģis aiz bāra letes jau izmisīgi ar pirkstu bakstīja vienā no dārgākajiem konjakiem, es piekrītoši pamāju un tiku pie savas glāzes. Nu un tad sekoja sakrālā sentence, kas man lika aizdomāties par to, kā no viņa lai tagad tiek prom.
- Tu zini draugs (teica svešinieks), mēs (norādīja arī uz savu pavadoni) esam ieradušies pie tevis no tālām planētām, mēs esam izvēlējušies tieši tevi, braucam ar mums kopā un tu būsi laimīgs, mēs tev samaksāsim uzreiz 50 000 amerikāņu dolārus. Nē nē, sēdi tepat …parunāsim…
Nū , es kādu laiku sēdēju un blenzu savā konjaka glāzē un pat nepamanīju kā biju to jau strauji iztukšojis. Kolēģis bija vai apgāzies aiz letes … Tālāk es mēģināju visādi atrunāties līdz es citplanētieti sadusmoju:
- Tu ko , nevēlies ar mums doties visumā, da es jūs visus tūlīt par to uzbliezīšu gaisā, man mašīna pielādēta pilna ar spridzekļiem. ( Un VIESIS izvilka no kabatas aizdomīga izskata pulti). Mani pirms trijiem gadiem jūsu krogā sašāva, bet es brīnumainā kārtā izdzīvoju…..un…vispār es tagad bojā neaiziešu, jo es ir pats nelabais cilvēka miesās. (Djavol vo platji – tā viņš teica)
Te nu tā kā dūša apskrējas…. teicu , ka mēs te esam jauni un citi un tikai pus gadu strādājam un tā, un šitā ….Tad Viesis mani palūdza iznākt ārā no kafejnīcas… Te nu dūša vairs neskrēja, bet atradās papēžos, domāju , tā, gals klāt, galvā dažādas pārdomas, par ko es tā būtu nogrēkojies …! Izgājām ārā, un Viesis strauji novilka savu sporta jaku un rādīja savu (patiešām) šauto brūci plecā ! Tālāk atkal atgriezās pie tēmas par 50k un piedāvāja laimīgu dzīvi … Nācās atrunāties atkal… un mēs iegājām atpakaļ kafejnīcā.
Tālāk sekoja kārtējā lieliskā darbība:
Tika izsaukti visi kafejnīcas darbinieki (mēs bijām četri, divi pavāri un divi viesmīļi). Katram tika dāsni pasniegta dzeramnauda pa 10 Ls katram …. vēlāk, pēc tālāk aprakstītajām darbībām tā tika paņemta atpakaļ aizbildinoties ar to, ka tika veikta „uzticības pārbaude”. Tātad, VIESIS sauca pie sevis katru un nosēdināja pretī, tad veicot apļveida kustības ar plaukstu lēnām to kustināja gar kāju (nepieskaroties, bet ļoti tuvu) un kaut ko murmulēja un laiku pa laikam jautāja:
- Nu, vai jūti vēsumu uz kājas, ir auksti ?
Man stāvot aiz muguras paspruka smiekliņš par šīm darbībām. Varbūt pat tas bija tāds histērisks smīniņš, jo iespējams es biju novērsis nenovēršamo un galu galā diskutējis ar pašu nelabo, īsāk sakot šī darbība man likās „nekas” salīdzinājumā ar iepriekšējām sarunām. Tā nu es tur stāvēju viņam aiz muguras un laiku pa laikam ieķiķinājos, kad pēkšņi, Viesis pagriezās uz manu pusi un niknā balsī noteica:
- Eu TU KO, A nu ka nejauc manu enerģētisko lauku, lasies davai…
Man divreiz nevajadzēja to atgādināt , es gāju atvilkt elpu.
Visa vakara laikā tika ievadītas dažādas tēmas (ne tik interesantas lai atstāstītu), tika rādītas lielas vietējo miliču fotogrāfijas (tādas kā bildēja senāk salonos, tādas zaļganas, daži, kas zīmīgi arī apmeklēja mūsu krogu, bet tas ir cits stāsts), bija viņam arī ASV pavalstnieka indentifikācijas karte un vēl dažādas lietas utt…
Nu tā lūk , šis VIESIS no turienes, bija mūs nomocījis no ~21:00 līdz kādiem 1:00 naktī. Dīvainā kārtā viņš bija izdomājis doties projām, galva mana bija kā spainis, ārā bija migla un mēs ar neviltotu prieku noskatījāmies , ka miglā pazūd BMW markas auto ar raksturīgu pingvīna statueti priekšējās redeles vietā!
Kārtējā darba diena bija beigusies un mēs devāmies mājās
p.s. … kolēģis teica, ka tiešām esot jutis aukstumu uz savas kājas ….
p.p.s. … tā pavadone tā arī nepiedalījās ne sarunās ne kā …klusēja …tikai pašās beigās piecēlās, uzvilka savu kažociņu un iesēdās automašīnā! Varbūt tiešām viņa bija no citas planētas?
