7 lietas uz žurnālgaldiņa

7

… pirmais ciemiņš burtiski iebrāzās pie manis viesistabā un uzreiz lika man

sakārtot lietiņas uz žurnālgaldiņa …  tradīcijas esot jāciena un jāturpina …
Ar 7 lietām būs stipri par maz, lai varētu visu izstāstīt!

1. Īpaša, dvēseliska  mūzika, lielisks ēdiens, laba sabiedrība, piepildījums …

2.  Bērnība vasarā parasti asociējās ar jauku brīvlaiku pavadīšanu laukos, zaļumos, ganībās, pionieru nometnēs, pie vecmāmiņas vai vienkārši pagalmā … kas bija man (pārsvarā) ? … es parasti šo lielisko, ziedu , svaigi pļautas zāles aromātu, vecmāmiņas vecās mājas vēsturisko smārdu pārbagāto laiku pavadīju slimnīcā … infekciozi alerģiskā astma … tā tas saucas … sava veida pionieru nometne tā bija, dzīve slimnīcā kūsāja ne sliktāk, kā lāģerī :), bija sava hierarhija, bija vecākie, jaunākie… bija dežūras palātā, bija sīkie, kas ēda mušas (btw joprojām slikti paliek atceroties tos skatus) … bija partizānu gājieni uz “boxiem” pie smagāk slimajiem (tur tusējām naktīs un ēdām nelegāli iemesto (pa loga spraugu) žāvēto vistiņu). Staigājām pakaļas saķēruši un masēdami pa gaiteni. Eufilīns pakaļā baigi sāp … citiem bija tā saucamie vitamīni – tie smeldza vēl vairāk … Džeki locīja gultas galos redeles, kad to dūra :) funky … un kad tevi izlaiž ārā, labā laikā pastaigāties (pēc 2 nedēļām aiz aizlīmētiem logiem palātā) … ak dievs, kas tas bija par gaisu … svaigs, dzidrs un nedaudz reibinošs … hmm un neviltotas asaras, kad pēc nedēļas karantīnas un komunicēšanas aiz balta necaurspīdīga loga atļāva satikties ar ģimeni- mammu,
tēti, māsu …

rezultātā: cienu savus vecākus, mīlu dabu, nevienam nenovēlu nokļūt slimnīcā, bet ja jau esi tur nokļuvis – uzsmaidi un izveseļosies ļoti ātri !

3.  Cīnītājs … ar savu veselību cīnos līdz pat šai, baltai dienai … sports un sports un sports … veselīgs dzīvesveids, gaišas domas … citādāk nevar … esmu nomainījis vairākus sporta veidus un sapratu, ka komandu sporta veidi mani nepaņem – basketbols, volejbols, rokas bumba … patīk individuālās sporta disciplīnas – esmu trenējies džudo, karatē, teikvando, bijis pat jauno desantnieku pulciņā :) nu un, protams, akadēmiskā airēšana …attīsta gandrīz katru muskuli, kas atrodas uz cilvēka ķermeņa. Un tad vēl – “fetišs” jau no bērnības … šaušana, toreiz dzīvoju šautuvē un blietēju ar gaiseni, tad skolā ar mazkalibreni, tagad sportings (te vēl jāmācās, protams, bet …)! Tautas deja, dejas kā sports – patīk. Esmu sava kolektīva patriots ;) TDA Teiksma.
rezultātā: daudz sportoju, dzīvoju saskaņā ar sevi.

4.Fotogrāfija kā pašizpausme. Daudz realizētu un vēl nerealizētu projektu. Saruna ar savu es … gandarījums par paveikto – tas nomierina. Neliels ieskats ir šeit.

5. Ak jā – bērnība pagalmā. Nu riktīgs huligāns :D ! Dienas ierastā ritma sastāvdaļa – nedarbi ! Droši vien Maks un Morics iespaidā, mēs ar maniem draugiem – Tomu un Gintu daudz neatpalikām… piem. brauciens uz Igauniju 5 gadu vecumā … līdz stacijai netikām, es pa ceļam paspēju ielūzt ledū līdz padusēm un izpeldēties grāvī … tētis mūs panāca… nu neko, mēnesis ar plaušu karsoni … pīpējam melno tēju krūmos pie mājas… triks ar spaini, telefona klausuli, vadu un liftu … triks ar sasietām durvīm, kaimiņiem, kas dzīvo viens otram pretim un kuriem durvis taisījās uz iekšu :d ! radoši! vai ne?!

p.s. traks var palikt …  tādas atmiņas uzjundījās. hmm , varbūt uzrakstīšu kādu stāstiņu savā “grāmatu plauktā”.

6. Tēvs nomira agri – 46 gadu vecumā – 1993 gads. Es biju tas, kas pacēla klausuli, kad mums to paziņoja pa telefonu … kaut kāda sieviete no stacijas… tēvam bija infarkts, sirds … atrada pie Pabažu stacijas, tētis brauca ar riteni
… un tad viss pārgriezās kājām gaisā … bija jāiet strādāt, jāpalīdz sev un mammai … btw sāku krogā pie Mārtiņa Rītiņa, viņš bija tikko ieradies Latvijā un uzsāka savu biznesu … krodziņš atradās Imantā, zem tilta … nostrādāju no Augusta līdz Decembra beigām – par šo periodu es rakstīšu “grāmatu plauktā”.

7. Mednieks gan tiešā, gan pārnestā, gan visās citās nozīmēs.  Harēms – ja Latvijā būtu atļauta daudzsievība es droši, ka daudz neatpaliktu no Siāmas karaļa ! ;)  nu tā kaut kā …

p.s. ir lietas, kas paliek manā sirdī … un ja tā man pačukstēs, ka vēlas atklāties – mēs par to uzrakstīsim !

Advertisements

~ by Oskars Treilihs uz janvāris 26, 2009.

3 Atbildes to “7 lietas uz žurnālgaldiņa”

  1. aizsēdējos uz Tava klubrēsla.. vēl vīnu.. vēl septiņas.. iekuram kamīnu?

  2. […] Максим Берёза Knipucītis Jurgonkuls aļa dzīvoklis vairs nepīpē Ani Zīle Ingus Ziemelis Matissf nııtŕø Vilhelms Meisters Tvinky Ernests e.z.livin’ Ozols Linda aļa rozā burti […]

  3. Harēma būšanas….
    Visi mēs sapņojam par harēmu, jā, sievietēm arī tāda lieta patikstos… Bet, ja mēs sevi uzskatām par labiem cilvēkiem, nu, vismaz tādiem, kuriem ir sirds, tad vai mēs spundētu cilvēkus savā harēmā, nespējot dot to īpašo laimes sajūtu, kad dvēseles saplūst vienā, ko spēj dot tikai viens vienīgs cilvēks – tas īpašais… Ja vēli otram laimi, nesoli to, ko nespēj dot, un neņem par daudz, nespēsi norēķināties;) Tā nu Tev atliek izklaidēties ar tām, kas vēl nezin, ko grib, vai tām, kuru durvis ir atvērtas visiem harēma gribētājiem, ka tik maksā ;) Vai cilvēks harēmā spēj atrast dvēseles mieru? (Nomēģināšu visas un nomierināšos) Atliek novēlēt veiksmi:) (nekā personīga, tikai domas!)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: